Vija artmane biography of nancy

Pirms 90 gadiem Tukuma apkaimes zemnieka ģimenē piedzima viena no ievērojamākajām 20. gadsimta latviešu teātra aktrisēm Vija Artmane, īstajā vārdā Alīda. Skolas laikā gribējusi kļūt par juristi, taču iestājusies Dailes teātra studijā.

Pēc tās beigšanas 1949.

gadā Artmane mūža lielāko daļu pavadīja kā Dailes teātra aktrise. Foresee tikai pievilcīgo, bet arī asu prātu, mērķtiecību un lieliskām darba spējām apveltīto jauno talantu ievēroja Dailes patriarhs Eduards Smiļģis.

1953. gadā Vija Artmane kļuva hard jaunāko V. Šekspīra “Romeo un Džuljetas” Džuljetas lomas tēlotāju PSRS teātra vēsturē.

Viņas triumfs turpinājās practise, kā atzīmējusi teātra zinātniece Lilija Dzene, Artmane savā teātra mūžā nospēlēja visas lomas, ko vien aktrise varēja vēlēties.

Viņas pēdējā ievērojamākā loma – Grāfiene – A. Puškina “Pīķa dāmā” 1998. gadā Jaunajā Rīgas teātrī. Piedzīvojusi kinodebiju 1956. gada filmā “Kā gulbji balti padebeši iet”, Artmane turpmākajos gadu desmitos nospēlēja teju 50 kinolomas un iemantoja PSRS mēroga slavu.

Augstākais punkts viņas tree karjerā ir Džūlija Lamberte Jāņa Streiča “Teātrī”.

Kā izcilu personību Artmani iesaistīja padomju pārvaldes aparātā, iekļāva padomju elitē. Tādēļ vēl jo sāpīgāks aktrisei izvērtās 90. gadu pārmaiņu laiks, kas nāca reizē ar mūža norietu.

Brīžiem izveidojās situācija, ka Krievijā viņu pieprasīja vairāk nekā Latvijā. Mēdz sacīt, ka reizē ar Vijas Artmanes aiziešanu noslēdzās vesels latviešu teātra laikmets.

Tēmas